Biežākie kucēnu caurejas cēloņi

Kucēnu caureja var būt dažāda: no nekaitīga īslaicīga stāvokļa, ko izraisījusi tā ēšana, kas nebūtu jāēd, līdz nopietnai slimībai. Hronisku (ilgāk par vienu vai divām dienām) vai smagu caureju, īpaši, ja tai pievienojas vemšana vai apetītes zudums, vienmēr jāizvērtē veterinārārstam. Kucēnu caureja var izraisīt būtisku dehidratāciju, kas var apdraudēt dzīvību.

Piedāvājam vairākus kucēnu caurejas cēloņus:

Kucēna stress un šķiršanās trauksme

Iespējams, jūs sākat treniņus vai pēc ilga darba no mājām atgriežaties birojā. Šādas pārmaiņas jūsu jaunā kucēna ikdienā var izraisīt šķiršanās trauksmi un paaugstinātu stresa līmeni. Savukārt stress var izraisīt ar stresu saistītu caureju. Nesteidzieties ar pārmaiņām dzīvē un pakāpeniski pieradiniet savu kucēnu pie jauniem cilvēkiem, vietām vai mainītas dienas kārtības. Dažreiz vajag tikai laiku, lai jaunais kucēns justos ērti un stress dabiski mazinātos. Ja stress ievelkas vai caureja atkārtojas, konsultējieties ar veterinārārstu. Ar stresu saistītu caureju bieži uzskata par „pašierobežojošos”, kas nozīmē, ka daudzi kucēni atveseļojas paši. Caureju nevajadzētu ārstēt ar mājas līdzekļiem: VCA norāda, ka „vistas ar rīsiem” diēta mūsdienās parasti vairs netiek ieteikta, bet veterinārārsts var piedāvāt īslaicīgu veterināro diētu. Kad izkārnījumi normalizējas, ierasto barību atgrieziet pakāpeniski, vairākas dienas to jaucot kopā.

Svešķermeņi un toksiskas vielas

Pats par sevi saprotams, ka ēdot kaut ko, kas nav paredzēts lietošanai uzturā, var rasties gremošanas problēmas. Kucēni ir slaveni ar to, ka visu garšo un grauž! Visa šī „degustēšana” var radīt nepatīkamas sajūtas gan četrkājainajiem, gan viņu saimniekiem! Daži svešķermeņi, piemēram, akmeņi, zeķes vai rotaļlietas, var izraisīt dzīvībai bīstamu zarnu nosprostojumu un prasīt speciālu veterināro ārstēšanu vai pat operāciju. Parasti nosprostojums visbiežāk izraisa vemšanu, un tā ir galvenā klīniskā pazīme, tomēr dažkārt tam var pievienoties arī caureja. Piesārņotas vai neēdamas vielas kucēniem var izraisīt caureju arī tāpēc, ka organisms mēģina atbrīvoties no toksīniem. Atkarībā no tā, kas apēsts, caureja, kas saistīta ar kaut kā sabojāta ēšanu, dažkārt var pāriet pati. Ja šķidriem izkārnījumiem pievienojas vemšana, atteikšanās ēst vai tie saglabājas ilgāk par 24–48 stundām, vienmēr jāvēršas pie veterinārārsta.

Izmaiņas kucēna uzturā

Vēl viens ļoti bieži sastopams kucēnu caurejas cēlonis ir uztura maiņa. Straujas izmaiņas kucēna barībā var izraisīt caureju, jo gremošanas trakts pielāgojas jaunam olbaltumvielu avotam vai citām sastāvdaļām. Ideālā gadījumā, kad mājās atvedat jaunu mīluli, centieties neveikt krasas barības pārmaiņas un jauno barību pievienojiet pakāpeniski. Aptuveni 5–7 dienu laikā sāciet nelielu daļu vecās barības aizstāt ar jauno. Pakāpeniski aizstājiet arvien vairāk vecās barības ar jauno, līdz kucēns ēd tikai jauno barību, tādējādi izvairoties no nepatīkamām sajūtām gremošanas sistēmā. Ja kucēns negrib ēst jauno barību vai pēc maiņas viņam ir caureja, konsultējieties ar veterinārārstu.

Parazīti

Viena no biežākajām kucēnu problēmām un caurejas cēloņiem ir zarnu parazīti. Zarnu parazīti visbiežāk no mātes kucēnam tiek pārnesti caur placentu, zīdīšanas laikā vai tad, ja viņa ar izkārnījumiem izdala parazītu. Pietiekami liels parazītu daudzums var izraisīt kucēnu caureju, vemšanu un sliktu pašsajūtu. Slimiem kucēniem bieži ir uzpūsta vēderiņš. Kucēni, kuriem caureja saistīta ar zarnu parazītiem, var pārnest parazītus citiem mājdzīvniekiem, un daži parazīti var tikt pārnesti arī cilvēkiem. Lai no tā izvairītos, papildus vakcīnām kucēna pārbaudēs jāiekļauj arī profilaktiska tārpu ārstēšana. Parastie suņu parazīti ir apaļtārpi, āķtārpi un lenteņi, kā arī vienšūņi, piemēram, žiardijas un kokcīdijas. Parazītu var diagnosticēt, veicot izkārnījumu izmeklējumu.

Vīrusu vai baktēriju infekcijas

Kucēna caureju var izraisīt baktēriju (piemēram, E. coli) un vīrusu infekcijas, tostarp parvovīruss. Pēc Kornela universitātes veterinārārstu teiktā, parvovīrusu visbīstamāk uzķert tieši kucēniem: jaunāki kucēni parasti slimo smagāk. Pazīmes: caureja (dažkārt ar asinīm), nogurums, dažreiz vemšana un drudzis; smagos gadījumos attīstās dehidratācija un šoks. Vīruss ir plaši izplatīts un izturīgs pret dezinfekciju, tāpēc kucēnu var sasniegt, pat ja tas nesaskaras ar citiem suņiem. Kucēniem vakcīnas nepieciešamas vairākās devās, sākot aptuveni no 8 nedēļu vecuma, un pilnīga aizsardzība veidojas pēc 1–2 nedēļām. Agrīna uzturoša ārstēšana dod labākos rezultātus, tāpēc, ja ir aizdomas par parvovīrusu, vediet kucēnu pie veterinārārsta pēc iespējas ātrāk.

Kad jāvēršas pie veterinārārsta?

Ārstēšana ir atkarīga no cēloņa. Ja kucēns ir nogurušs, atsakās no barības, vemj vai izkārnījumos ir asinis, nekavējoties vērsieties pie veterinārārsta. Ja kucēns ir mundrs, ēd un nevemj, bet caureja turpinās ilgāk par divām dienām, VCA iesaka izmeklēšanai aizvest svaigu izkārnījumu paraugu. Kucēni ātri zaudē šķidrumu, tāpēc šaubu gadījumā labāk piezvaniet veterinārārstam.

Kucēniem ar caureju var attīstīties dehidratācija, ja netiek laikus ārstēti.

Par pareizu kucēnu barošanu lasiet rakstā „Kucēnu barošanas Yora ceļvedis jaunajiem saimniekiem”.