Suņu anālie dziedzeri: simptomi, cēloņi, ārstēšana

Kas ir suņu anālie dziedzeri un kāda ir to funkcija?

Anālie dziedzeri ir divi nelieli maisiņi abpus suņa tūplim (aptuveni pie 4 un 8 pulksteņa rādītāja pozīcijas). Šajos maisiņos esošie dziedzeri izdala unikālu, spēcīgi smakojošu šķidrumu, kas darbojas kā suņa personīgais „paraksts”.

To galvenā funkcija ir komunikācija. Izkārnoties cietie izkārnījumi dabiski saspiež šos maisiņus un izspiež sekrētu, atstājot smaržas zīmi citiem suņiem. Šī smarža sniedz informāciju par dzīvnieka vecumu, dzimumu un veselības stāvokli. Reizēm dziedzeri var iztukšoties pēkšņi, kad suns izbīstas – tas ir dabisks aizsarginstinkts.

Biežākās anālo dziedzeru problēmas: simptomi un cēloņi

Problēmas rodas, kad dziedzeri dabiski neiztukšojas. Sekrēts uzkrājas, sabiezē un rada diskomfortu. Ja problēma netiek risināta laikus, var attīstīties anālo dziedzeru iekaisums, infekcija vai pat sāpīgs abscess.

Atpazīstiet šos galvenos simptomus:

• „Slīdēšana” ar pakaļu pa grīdu vai paklāju: tā ir visredzamākā pazīme, ka suns mēģina remdēt niezi vai sāpes.
• Intensīva tūplja un astes pamatnes laizīšana vai graušana.
• Sāpīga vai apgrūtināta izkārnīšanās, smilkstēšana šī procesa laikā.
• Spēcīga, nepatīkama „zivs” smaka.
• Pietūkums, apsārtums ap tūpli.
• Asinis vai strutas uz izkārnījumiem vai suņa guļvietā.

Biežākie problēmu cēloņi:

• Izkārnījumu konsistence: caureja vai aizcietējums var veicināt anālo maisiņu problēmas, jo dabiski tie tiek iztukšoti, izkārnījumiem tiem pāriejot (VCA).
• Alerģijas: gan barības, gan vides alerģijas var izraisīt visa ķermeņa, tostarp perianālā apvidus, iekaisumu.
• Anatomiskās īpatnības: dažiem suņiem, īpaši mazo šķirņu pārstāvjiem, dziedzeru izvadkanāli var būt šaurāki vai neērti izvietoti, tāpēc dziedzeri iztukšojas sliktāk.
• Liekais svars: pēc VCA datiem, suņiem ar lieko svaru biežāk rodas hroniskas problēmas, jo viņu maisiņi iztukšojas sliktāk.
• Manuāla iztukšošana: tā nav nepieciešama visiem suņiem. Suņiem, kuriem problēmas atkārtojas, to regulāri var veikt veterinārais speciālists; saimniekiem to patstāvīgi darīt nav ieteicams.

Anālo dziedzeru ārstēšana un profilakse: ko darīt?

Veiksmīgs risinājums nozīmē nevis simptomu remdēšanu, bet cēloņa novēršanu.

1. Pārskatiet ēdināšanu kopā ar veterinārārstu: mērķis ir labi veidoti izkārnījumi. Izvēlieties pilnvērtīgu, sunim piemērotu barību, bet šķiedrvielu daudzumu vai uztura bagātinātājus mainiet tikai pēc konsultēšanās ar veterinārārstu. Barību mainiet pakāpeniski.
2. Pārvaldiet alerģijas: ja turat aizdomas par alerģiju, kopā ar veterinārārstu meklējiet alergēnu. Alergēna noteikšanā palīdz veterinārārsts, visbiežāk ar eliminācijas diētu.
3. Uzturiet optimālu svaru: aptaukošanās ir daudzu veselības problēmu, tostarp anālo dziedzeru problēmu, cēlonis. Regulāra fiziskā aktivitāte un piemērota barība ir nepieciešamas.

Kad vērsties pie veterinārārsta?

Lai gan uztura korekcija ir ilgtermiņa risinājums, dažos gadījumos nepieciešama steidzama palīdzība. Vērsieties pie veterinārārsta, ja:

• simptomi ir ļoti izteikti, sunim redzami sāp;
• pamanījāt asinis vai strutas;
• problēmas pastāvīgi atkārtojas pat pēc uztura maiņas.

Veterinārārsts novērtēs stāvokli, nepieciešamības gadījumā iztukšos un izskalos maisiņus (reizēm nepieciešama sedācija), nozīmēs antibiotikas un pretsāpju līdzekļus. Atkārtotos vai grūti risināmos gadījumos var apsvērt dziedzeru ķirurģisku izņemšanu. Vecākiem suņiem līdzīgu ainu var izraisīt arī audzējs, tāpēc nerēķinieties, ka problēma pāries pati no sevis.

Uzmanīga suņa uzvedības novērošana palīdz problēmu pamanīt agrīni un nodrošināt suņa labsajūtu.