Kāpēc suns ēd izkārnījumus un kā to atradināt (koprofāgija)

Kas ir koprofāgija un vai tā ir izplatīta?

Koprofāgija ir izkārnījumu ēšana. Suns var ēst savus, citu suņu, kaķu vai savvaļas dzīvnieku izkārnījumus. Lai gan cilvēkam tas šķiet pretīgi, ASV (UC Davis) plašā pētījuma dati liecina, ka apmēram 16 % suņu izkārnījumus ēd bieži (saimnieks to redzējis vairāk nekā sešas reizes), bet aptuveni katrs ceturtais suns vismaz vienu reizi ir pamanīts to darām.

Šā paša pētījuma autori norāda, ka izkārnījumu ēšana visbiežāk attiecas uz svaigiem izkārnījumiem (ne vecākiem par divām dienām). Zinātnieki uzskata, ka tas var būt no vilku senčiem mantots instinkts: aizvākt svaigus izkārnījumus no guļvietas apkārtnes, kamēr tajos vēl nav attīstījušies zarnu parazīti.

Kāpēc suns ēd izkārnījumus? Galvenie iemesli

Koprofāgijas iemeslus iedala trīs grupās: veselības (medicīniskie), uzvedības un vides, kā arī dabiskie (attīstības). Lai problēmu atrisinātu, vispirms jāsaprot, kurai grupai pieder jūsu gadījums.

1. Veselības iemesli

Dažkārt izkārnījumu ēšana ir organisma mēģinājums kompensēt to, kā trūkst, vai slimības pazīme. Biežākie medicīniskie iemesli:

• Nepietiekama barības vielu uzsūkšanās – kad zarnas neuzsūc daļu barības, neuzsūktās vielas paliek izkārnījumos un sunim kļūst „pievilcīgas“.
• Enzīmu vai vitamīnu trūkums, zemas kvalitātes barība vai pārāk mazs barības daudzums.
• Zarnu parazīti, kas „nozog“ daļu barības vielu.
• Pastiprināta ēstgriba slimību dēļ – cukura diabēta, Kušinga sindroma, vairogdziedzera darbības traucējumu vai dažu medikamentu (piem., steroīdu) dēļ.
• Gremošanas traucējumi un stāvokļi, kas izraisa pastāvīgu izsalkuma sajūtu.

Svarīgi: ja paradums parādījies pēkšņi pieaugušam sunim, kopā ar svara zudumu, pastiprinātu ēstgribu, caureju vai vemšanu, tā ir zīme vispirms vērsties pie veterinārārsta, nevis sākt uzvedības korekciju.

Piezīme: Hart un kolēģu 2018. gada pētījumā saistība starp koprofāgiju un suņa barību vai vecumu netika konstatēta, tomēr VCA un AKC joprojām iesaka vispirms izslēgt medicīniskos iemeslus, jo tie var veicināt šo paradumu.

2. Uzvedības un vides iemesli

• Garlaicība un nepietiekama aktivitāte – fiziski un garīgi nepietiekami nodarbināts suns izkārnījumus var ēst vienkārši tāpēc, ka nav ko darīt.
• Uzmanības tīkošana – ja saimnieks katru reizi spēcīgi reaģē, sunim tas kļūst par veidu, kā pievērst uzmanību.
• Stress un trauksme, kā arī bailes tikt sodītam – suņi, kas sodīti par tualetes vajadzību nokārtošanu nepareizā vietā, dažkārt sāk „slēpt pierādījumus“.
• Mācīšanās no citiem suņiem – mājās, kur dzīvo vairāki suņi, paradums var būt izplatītāks.
• Netīra vide vai pārāk šaura turēšanas vieta, kur izkārnījumi uzkrājas pie guļvietas.

3. Dabiskie un attīstības iemesli

• Kuce un kucēni: zīdošā kuce instinktīvi laiza kucēnus un apēd to izkārnījumus, lai guļvieta paliktu tīra un bez smaržas, kas varētu pievilināt plēsējus. Tas ir pilnīgi normāli.
• Kucēnu zinātkāre: mazuļi pasauli pēta ar muti, tāpēc bieži nogaršo arī izkārnījumus. Lielākajai daļai kucēnu šis paradums pāriet pats no sevis līdz aptuveni gada vecumam.

Vai izkārnījumu ēšana ir bīstama sunim?

Pats paradums parasti nav tieši bīstams, taču rada reālu risku veselībai. Ar svešiem (īpaši savvaļas dzīvnieku vai citu suņu) izkārnījumiem suns var inficēties ar zarnu parazītiem (galvenokārt apaļtārpiem, žiardijām) un vīrusu un baktēriju infekcijām. Tāpēc pat tad, ja paradums šķiet „nevainīgs“, to vērts kontrolēt un laikus profilaktiski iznīcināt parazītus.

Kā atradināt suni ēst izkārnījumus: 7 veidi

1. Vispirms – vizīte pie veterinārārsta

Pirms sākat jebkādu apmācību, vērts izslēgt veselības iemeslus. Veterinārārsts var nozīmēt izkārnījumu un asins analīzes, izvērtēt barību un parazītu profilaksi. Ja problēma ir medicīniska, nekāda dresūra nelīdzēs, kamēr netiks novērsts cēlonis.

2. Savāciet izkārnījumus nekavējoties

Tas ir visuzticamākais līdzeklis. Nav izkārnījumu – nav ko ēst. Savāciet suņa izkārnījumus uzreiz pēc tualetes pagalmā, bet pastaigu laikā turiet pa rokai higiēnas maisiņus un neļaujiet sunim tuvoties izkārnījumiem. Ja mājās ir kaķis, novietojiet smilšu kasti sunim nepieejamā vietā, bet nelaimes gadījumā noderēs traipu un smaku iznīcinātāji.

3. Kontrolējiet suni pastaigu laikā

Māciet komandas „atstāj“ un „nāc šurp“. Tiklīdz suns novērš uzmanību no izkārnījumiem, uzreiz apbalvojiet to ar uzslavu vai Tribal Trainers gardumu (vairāk – kategorijā Palutināšanai, dresūrai). Ar neapmācītu vai īpaši stūrgalvīgu suni riskantās vietās uz laiku izmantojiet īsu pavadu vai pat tīklveida uzpurni (vairāk – kategorijā Uzpurņi suņiem).

4. Nodrošiniet pietiekamu fizisko un garīgo aktivitāti

Piekusis un nodarbināts suns retāk garlaikojas. Garākas pastaigas, rotaļas, ošņāšanas paklājiņi (piemēram, „Play Mat“) un attīstošās interaktīvās rotaļlietas (piemēram, „Pawzler“ mīkla) ar barību ievērojami samazina garlaicības izraisīto koprofāgiju.

5. Pārskatiet ēdināšanu

Pārliecinieties, ka suns saņem pilnvērtīgu, kvalitatīvu un tā vecumam un aktivitātei atbilstošu barību un ka barības daudzums ir pietiekams. Dažiem suņiem palīdz barošana biežāk, bet mazākās porcijās. Par uztura bagātinātājiem (enzīmiem, B vitamīnu, probiotikām – tās ir arī dažos funkcionālajos gardumos) konsultējieties ar veterinārārstu.

6. Nesodiet un nereaģējiet skaļi

Sods parasti tikai pasliktina situāciju: suns iemācās ēst izkārnījumus slepus vai vēl ātrāk, kamēr jūs to nepamanāt. Skaļa kliegšana savukārt kļūst par gaidīto uzmanību. Tā vietā izmantojiet mierīgu novirzīšanu un apbalvojiet par pareizu uzvedību.

7. Izmēģiniet atbaidošos līdzekļus – piesardzīgi

Veikalos piedāvātie uztura bagātinātāji (piem., ar ananāsu vai ķirbju ekstraktu), kas it kā maina izkārnījumu garšu, iedarbojas atšķirīgi un bieži nelīdz. Nopietnākie pētījumi liecina, ka šādi līdzekļi situāciju „izlabo“ tikai ~2 % gadījumu, bet visuzticamāk darbojas vides kontrole un dresūra. Ja vēlaties tos izmēģināt – tikai kā papildu, nevis galveno līdzekli.

Kad obligāti jāvēršas pie veterinārārsta

• Paradums parādījies pēkšņi pieaugušam vai novecojošam sunim.
• Kopā ar to pamanāt svara zudumu, pastiprinātu ēstgribu vai slāpes.
• Ir caureja, vemšana, miegainība vai izmainīti izkārnījumi.
• Suns ēd savus izkārnījumus (biežāk saistīts ar gremošanas vai uzsūkšanās traucējumiem).
• Uzvedības korekcija mājās vairākas nedēļas nedod rezultātu.

Lasiet arī

Par izkārnījumu ēšanu un vārtīšanos tajos lasiet rakstā „Kāpēc suņi ēd izkārnījumus vai vārtās tajos?“, par caureju – „Biežākie kucēnu caurejas iemesli“, par garlaicības izraisītajām problēmām – „Kā atradināt suni grauzt mēbeles un priekšmetus“, bet par zāles ēšanu – „Kāpēc suņi ēd zāli?“. Citus rakstus atradīsiet sadaļās Suņa uzvedība un Suņa veselība.

Kopsavilkums

Izkārnījumu ēšana ir bieži sastopams suņu paradums, kas tikai retos gadījumos ir nopietnas slimības pazīme, taču vienmēr rada parazītu risku. Veiksmīgākā stratēģija ir vienkārša: izslēdziet veselības iemeslus pie veterinārārsta, savāciet izkārnījumus nekavējoties, nodrošiniet aktivitāti un kvalitatīvu ēdināšanu un strādājiet ar uzvedību bez sodiem. Konsekventi pielietojot šos soļus, var samazināt risku un paraduma biežumu, tomēr pētījumi liecina, ka to mainīt ir grūti, tāpēc svarīgākā ir pastāvīga uzraudzība un izkārnījumu savākšana.